Kā gaisa kvalitāte ietekmē veselību?

Galvenie secinājumi: 

• Gaisa piesārņojums ir zināms riska faktors, kas cita starpā izraisa sirds un plaušu slimības, kā arī palielina pieaugušo un bērnu mirstību no visiem cēloņiem. 
• Gan īslaicīga, gan ilgstoša gaisa piesārņojuma iedarbība var palielināt sirdslēkmes un nāves iespējamību. 
• Amerikas Plaušu asociācijas dati liecina, ka vairāk nekā 40 % amerikāņu dzīvo neveselīgā gaisa piesārņojuma apstākļos.

Šonedēļ ir gaisa kvalitātes izpratnes nedēļa. Veselīga gaisa elpošana ir svarīga ikvienam neatkarīgi no vecuma un veselības stāvokļa. Sliktā ziņa ir tā, ka gaisa piesārņojums ir liels drauds sabiedrības veselībai. Pasaules Veselības organizācija (PVO) lēš, ka āra gaisa piesārņojums katru gadu izraisa 4,2 miljonus priekšlaicīgu nāves gadījumu. 

Labā ziņa ir tā, ka gaisa piesārņojums ir novēršams drauds sabiedrības veselībai. Taču mums visiem ir jādod savs ieguldījums, lai to novērstu.

Diemžēl, tāpat kā daudzi citi veselības apdraudējumi, arī šī slimība nesamērīgi ietekmē sabiedrības, kurās dzīvo un strādā blīvi apdzīvotas, ļoti urbanizētas teritorijas ar ierobežotu piekļuvi zaļām un atklātām teritorijām, kā arī sabiedrības ar zemiem ienākumiem. 

Lasiet tālāk, lai uzzinātu vairāk par to, kā gaisa kvalitāte ietekmē mūs visus – tagad un nākamajās paaudzēs – un ko mēs varam darīt. 

Kas ir gaisa kvalitāte un kā to mēra?

Gaisa kvalitāte ir novērtējums par to, cik veselīgs ir gaiss, ko jūs elpojat. To mēra, izmantojot AQI jeb gaisa kvalitātes indeksu. Gaisa kvalitāti nosaka, pamatojoties uz daudzu bīstamu vielu saturu gaisā. PVO ir noteikusi vadlīnijas, kādam jābūt šo vielu līmenim, lai aizsargātu cilvēku veselību. Par laimi, Vides aizsardzības aģentūra (EPA) veic smago darbu mūsu vietā, apvienojot sarežģītos zinātniskos ieteikumus viegli saprotamā, krāsainā skalā, kas palīdz mums uzzināt, cik veselīgs ir mūsu gaiss.

Ikvienam, kas dzīvo putekļu ugunsgrēku vai smoga skartās teritorijās, iespējams, ir zināmas AQI vērtības un to, kā tās ietekmē jūsu rīcību un pašsajūtu. Taču daudziem citiem cilvēkiem AQI var būt kaut kas tāds, par ko jūs nekad iepriekš neesat dzirdējuši. Mēs paskaidrosim. 

Ko nozīmē AQI vērtības?

AQI ir skaitlis no 0 līdz 500, kur 0 ir vislabākā iespējamā gaisa kvalitāte, bet 500 ir vissliktākā gaisa kvalitāte, kādu vien varat iedomāties. AQI ņem vērā piecu biežāk sastopamo gaisa piesārņotāju līmeni, ko regulē likums “Par tīru gaisu”:

• Piezemes ozons
• Cietās daļiņas (PM) 
• Oglekļa monoksīds
• Sēra dioksīds
• Slāpekļa dioksīds

Ir sešas AQI kategorijas: 

1. Zaļā krāsā: 0 līdz 50 – labi, ar nelielu risku veselībai vai bez tā.
2. Dzeltens: 51 līdz 100 – pieņemams 
3. Apelsīns: 101-150 – neveselīgi jutīgām grupām, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, bērniem un jebkura vecuma cilvēkiem ar sirds vai plaušu slimībām. 
4. Sarkans: 151 līdz 200 – neveselīgi visiem
5. Violeta: 201 līdz 300 – ļoti neveselīgs
6. Bordo: 301+ – bīstami 

Kas izraisa gaisa piesārņojumu?

Gaisa piesārņojumu rada gaisā esošās kaitīgās daļiņas un gāzes. Šīs vielas var būt gan cilvēka radītas, gan dabiskas izcelsmes. Šeit ir daži gaisa piesārņojuma avotu piemēri:

• Transportlīdzekļu emisijas
• Ražotnes
• Elektrostacijas
• Centrālā apkure 
• Malkas apkures krāsnis
• Ziedputekšņi
• Meža ugunsgrēki
• Vulkāni

Dažkārt daļiņas un gāzes nāk tieši no šiem avotiem. Tā tas ir, piemēram, attiecībā uz daļiņām (PM), kas rodas meža ugunsgrēkos. 

Citos gadījumos piesārņotāji rodas ķīmisku reakciju rezultātā gaisā. Kā piemēru var minēt piezemes ozonu, kas ir galvenā smoga sastāvdaļa. 

Piezemes ozons

Iespējams, esat dzirdējuši par ozonu. Atkarībā no tā, kurā atmosfēras daļā ozons atrodas, tas var būt labs vai slikts mūsu veselībai. Atmosfērā augstu virs mūsu planētas esošais ozona slānis palīdz aizsargāt mūs no saules kaitīgās ietekmes. Taču pie zemes ozons apdraud veselību. Tas var kairināt: 

• Acis
• Deguns
• Kakls
• Plaušas

Tas kaitē arī augiem, samazinot koku un augu spēju izvadīt oglekļa dioksīdu no vides. 

Ozons ir arī galvenā smoga sastāvdaļa. Smogs – dzeltenbrūns piesārņojuma slānis, kas kā sega pārklāj blīvi apdzīvotas pilsētu teritorijas – veidojas, kad piesārņojošās vielas, piemēram, transportlīdzekļu izplūdes gāzes, saules gaismas ietekmē ķīmiski reaģē. 

Cietās daļiņas

Līdzās ozonam cietās daļiņas jeb PM ir otra galvenā smoga sastāvdaļa. Cietās daļiņas ir daļiņas, kas var būt cietas vai šķidras, un tās atrodas gaisā, ko mēs elpojam. Šīs daļiņas ir ķīmiskas vielas, piemēram: 

• Sulfāti
• Nitrāti
• Ogleklis
• Minerālu putekļi

Tās rodas, sadedzinot fosilo kurināmo, lai darbinātu automašīnas, rūpnīcas un mājas, kā arī no dabā sastopamiem avotiem, piemēram, meža ugunsgrēkiem un vulkānu izvirdumiem.

Dažas PM var redzēt ar savām acīm, piemēram, pelnus un kvēpus. Taču visbīstamākās daļiņas ir tik mazas, ka tās nav saskatāmas. PM klasificē pēc daļiņu lieluma: 

• Lielākas daļiņas ir PM10 (10 mikrometru diametrs un mazāks). Tās nonāk dabiskajos deguna un rīkles filtros, kad mēs tās ieelpojam. 
• Mazākas daļiņas var nokļūt plaušās un pat asinsritē, kur tās var izraisīt bojājumus. Šīs mazākās daļiņas PM2,5 (diametrs 2,5 mikrometri un mazāks) ir viskaitīgākās cilvēka veselībai. Šīs daļiņas ir 30 reizes plānākas par cilvēka matiem! 

Citi gaisa piesārņojuma cēloņi

Citi gaisa piesārņojuma cēloņi ir veselībai kaitīgas gāzes, piemēram: 

• Slāpekļa oksīdi
• Oglekļa monoksīds
• Oglekļa dioksīds
• Sēra oksīdi
• Gaistošie organiskie savienojumi (GOS)
• Gaisā pārnēsājamais svins
• Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO) 

Kādi faktori ietekmē gaisa kvalitāti?

Gaisa kvalitāti ietekmē tas, ko cilvēki – vai dažos gadījumos dabas parādības – dara, radot gaisa piesārņojumu, un kā vide uz to reaģē. Piemēram, ceļu satiksme, meža ugunsgrēki un vulkānu izvirdumi būtiski ietekmē gaisa kvalitāti. 

Pēc tam vides faktori nosaka, cik smagi tiks ietekmēta gaisa kvalitāte. Gaisa piesārņojuma līmeni var pasliktināt: 

• Lēns vēja ātrums vai liels vēja ātrums nepareizā virzienā.
• Augstākas temperatūras
• Spēcīga saules gaisma
• Augstāks mitruma līmenis

Kā gaisa kvalitāte ietekmē veselību

Saskaņā ar PVO datiem 2016. gadā āra gaisa piesārņojums pasaulē izraisīja 4,2 miljonus nāves gadījumu. Tāpat kā daudzi vides riska faktori, kas neproporcionāli ietekmē krāsainās kopienas, arī gaisa piesārņojums nav citāds. ASV ir vairāk nekā 3 reizes lielāka iespējamība, ka krāsaino tautību iedzīvotāji elpo piesārņotu gaisu nekā baltādainie.

Gaisa piesārņojuma ilgtermiņa ietekme

Elpojot piesārņotu gaisu, palielinās risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām (infarktiem un insultiem) un elpošanas ceļu slimībām, tostarp COVID-19. Ne tikai tas, bet arī daudzi pētījumi ir pierādījuši saikni starp augstu smalko cieto daļiņu līmeni un paaugstinātu nāves risku no sirds un plaušu slimībām. 

Šī saikne ir tik labi zināma, ka Amerikas Sirds asociācija, Eiropas Kardiologu biedrība un Amerikas Plaušu asociācija ir izdevušas oficiālus paziņojumus par saikni starp gaisa piesārņojumu un sirds un plaušu veselību un nepieciešamību steidzami rīkoties. 

Pagaidām nav skaidrs, kā tieši gaisa piesārņojums ietekmē šo sirds un plaušu slimību un nāves risku. Tomēr ekspertiem ir dažas teorijas. Kad šīs bīstamās ķīmiskās vielas uzsūcas mūsu asinsritē, tās var paaugstināt asinsspiedienu, palielināt asins recekļu veidošanās risku un izraisīt aterosklerozi (tauku nogulsnes artērijās). Visi šie faktori ir sirds slimību un insultu cēloņi. Ozons, ieelpojot plaušās, izraisa iekaisumu, kas līdzīgs saules apdegumam. Savukārt daļiņu piesārņojums izraisa astmas lēkmes un palielina plaušu vēža risku.

Lūk, kas jums vēl jāzina:

• Gaisa piesārņojuma un mirstības saistība liecina par “devas reakciju”. Sešās ASV pilsētās veikts pētījums liecina, ka, jo augstāks PM2,5 līmenis gaisā, jo augstāks mirstības līmenis.
• Taču turpmākajā pētījumā tika konstatēts, ka, uzlabojoties gaisa kvalitātei, mirstības risks šajā populācijā uzlabojās. 
• Ja bērni ir pakļauti gaisa piesārņojumam – pirms dzimšanas un agrā bērnībā -, tiek ietekmēta viņu smadzeņu un plaušu attīstība, un ir lielāka iespējamība, ka vēlāk dzīvē viņiem radīsies elpošanas problēmas, piemēram, astma. 
• Mums jāuztraucas ne tikai par slimiem bērniem. Saskaņā ar UNICEF datiem gaisa piesārņojums ir galvenais iemesls, kāpēc katru gadu mirst 600 000 bērnu vecumā līdz 5 gadiem. 
• Pētījumi liecina arī par saikni starp gaisa piesārņojumu un Alcheimera slimību, sieviešu auglības problēmām, paaugstinātu spontānā aborta un citu grūtniecības komplikāciju risku un pat autisma spektra traucējumiem. 

Gaisa piesārņojumam ir arī īstermiņa ietekme uz veselību 

Nav nepieciešams visu mūžu dzīvot Losandželosā (21 no 22 gadiem tā ir atzīta par pilsētu ar vislielāko ozona piesārņojumu ASV), lai saskartos ar gaisa piesārņojuma izraisītiem veselības sarežģījumiem. Pat īslaicīga augsta gaisa piesārņojuma (jo īpaši cieto daļiņu piesārņojuma un ozona) iedarbība palielina nāves gadījumu un sirdslēkmju skaitu. 

Ko visvairāk ietekmē gaisa piesārņojums? 

Gaisa piesārņojums kaitē visiem. Taču dažiem cilvēkiem kaitīgs ir pat zemāks gaisa piesārņojuma līmenis.

Šīs iedzīvotāju grupas var justies īpaši jutīgas pret gaisa piesārņojumu, un pat pie mērena AQI līmeņa tām ir jābūt īpaši uzmanīgām: 

• visiem, kam ir astma, HOPS vai citas plaušu slimības.
• Ikviens, kam ir sirds slimības vai sirds slimību riska faktori.
• Ikviens, kurš vingro vai veic fizisku slodzi ārpus telpām, tostarp darba vajadzībām.
• Zīdaiņi un bērni, kas vēl tikai attīstās, elpo ātrāk un uzņem vairāk gaisa nekā pieaugušie.

Kādus pasākumus varu veikt, lai samazinātu gaisa piesārņojuma iedarbību?

Ja esat jutīgs pret gaisa piesārņojumu vai piederat pie augsta riska grupas, labākais veids, kā samazināt gaisa piesārņojuma iedarbību, ir sekot līdzi AQI savā apkārtnē.

Ja gaisa piesārņojuma līmenis ir zems, nav nepieciešams ierobežot aktivitātes ārpus mājas. Tomēr jums vajadzētu ierobežot laiku, ko pavadāt vietās ar paaugstinātu gaisa piesārņojumu, piemēram, pie intensīvas satiksmes ceļiem un krustojumiem. 

“Sliktā gaisa dienās” labākais, ko varat darīt, lai rūpētos par savu veselību, ir pēc iespējas vairāk uzturēties telpās, pēc iespējas izvairīties no intensīvas satiksmes un piesārņojuma zonām (ja iespējams), izvairīties no spraigām aktivitātēm ārpus telpām (ja iespējams) un rūpīgi sekot līdzi vietējiem sabiedrības veselības ieteikumiem un laika prognozei. 

Šeit ir sniegti daži padomi un ieteikumi, kā samazināt gaisa piesārņojuma iedarbību: 

• Laiku, kad braucat uz darbu, izvēlieties tā, lai brauktu ārpus sastrēgumu stundām.
• Ja ejat kājām vai braucat ar velosipēdu, pēc iespējas izvairieties no galvenajiem ceļiem un izvēlieties maršrutu pa klusākiem rajoniem un, ideālā gadījumā, pa zaļām atklātām teritorijām.
• Pat tad, ja braucat ar automašīnu, izvairieties no intensīvas satiksmes ceļiem, lai samazinātu izplūdes gāzu iedarbību.
• Izvairieties no malkas dedzināšanas savās mājās.
• Apsveriet HEPA (augstas efektivitātes daļiņu aizturēšana) gaisa attīrītāju savās mājās un birojā.

Pat vietās, kur gaisa kvalitāte ir laba, gaisa kvalitātes uzlabojumi var labvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību. Uzziniet, ko varat darīt, lai iestātos par vides taisnīgumu un uzlabotu mūsu kopējo gaisa piesārņojuma ietekmi. 

Galvenais

Slikta gaisa kvalitāte var radīt risku saslimt ar dažādām veselības problēmām un slimībām, piemēram, sirds un plaušu slimībām, kā arī astmu. Tas attiecas uz cilvēkiem, kas ir pakļauti gaisa piesārņojumam gan ilgtermiņā, gan īstermiņā. Diemžēl krāsaino ādas krāsu cilvēki un cilvēki, kas dzīvo reģionos ar zemākiem ienākumiem, ir vairāk pakļauti gaisa piesārņojumam. Savukārt tie, kuri ir jutīgāki pret gaisa piesārņojumu, piemēram, cilvēki ar jau esošām saslimšanām un vecāka gadagājuma cilvēki, ir pakļauti lielākam riskam. Tomēr šo problēmu var novērst. Pārbaudiet AQI, pirms dodaties ārā, lai strādātu vai sportotu.